Kā noteikt, vai pirkums ir vajadzība vai vēlme?

‍

Mūsdienu patērētāju pasaulē, kur akcijas, reklāmas un mirkļa kārdinājumi mūs ieskauj ik uz soļa, spēja atšķirt vajadzības no vēlmēm kļūst par vienu no būtiskākajām finanšu prasmēm. Šī prasme tieši ietekmē personīgo budžetu, uzkrājumus un pat to, vai nākotnē būs nepieciešams kredits.

Vajadzība un vēlme – kur ir robeža?

Vajadzība ir kaut kas, kas ir būtisks mūsu ikdienai – lietas vai pakalpojumi, bez kuriem nav iespējams nodrošināt pamata dzīves kvalitāti. Tā var būt mājokļa uzturēšana, pārtika, veselība vai darbs.

Savukārt vēlme ir viss, kas sniedz papildu komfortu, prieku vai statusu, bet nav izšķirošs dzīves nepieciešamībai. Piemēram - jauns telefons, dārgs apģērbs vai dizaina priekšmets – tie biežāk ir emocionāli, nevis racionāli pirkumi.

Atšķirība starp abiem jēdzieniem nav vienmēr acīmredzama. Tāpēc pirms katra pirkuma ir vērts apstāties un padomāt – vai šī lieta patiešām ir vajadzīga, vai arī tā vienkārši iepatikusies.

5 praktiski soļi, kā saprast, vai pirkums ir vajadzība vai vēlme

1. Pajautā sev – vai šis pirkums ir neatliekams?

Ja pirkuma atlikšana par dažām dienām vai pat nedēļām neko nemainīs, tas visticamāk nav būtisks. Emocionālie impulsi rada sajūtu, ka prece „vajadzīga tagad”, taču pēc pāris dienām vēlme bieži zūd.

2. Novērtē ietekmi uz ikdienu.

Ja bez konkrētās lietas dzīve kļūst sarežģīta (piemēram, bez transporta uz darbu, bez ziemas apaviem vai bez telefona saziņai ar ģimeni) – tā ir vajadzība.

Ja tas vienkārši padarītu dzīvi ērtāku (piemēram, jauns dizains, modernāka funkcija, zīmola apģērbs) – tā ir vēlme.

3. Izvērtē ilgtermiņa vērtību.

Vajadzības parasti kalpo ilgāk vai palīdz uzturēt stabilitāti, savukārt vēlmes biežāk ir īslaicīgas. Piemēram, ieguldījums siltināšanā vai veselības pārbaudēs ir vajadzība, bet sezonāla modes prece – vēlme.

4. Pārbaudi, vai Tev jau nav risinājums, kas strādā

Pirms iegādājies ko jaunu, vienmēr apskati, kas Tev jau ir. Ļoti bieži pirkums šķiet vajadzīgs tikai tāpēc, ka gribas uzlabot esošo, nevis tāpēc, ka tas būtu reāli nepieciešams. Atceries – “man gribas jaunāku” gandrīz vienmēr ir vēlme, nevis vajadzība

5. Uzraksti savu motivāciju.

Pieraksti savu motivāciju šim pirkumam. Ja iemesls balstās emocijās vai patikā, piemēram, “man patīk”, “būtu forši”, “izskatās labi” — tā drīzāk ir vēlme. Savukārt, ja pamatojums ir praktisks, piemēram, “nepieciešams darbam”, “palielina drošību” vai “nodrošina ilgtermiņa ietaupījumu”, tas norāda uz vajadzību.

Kāpēc tas ir būtiski

Spēja nošķirt vajadzības no vēlmēm palīdz saglabāt finanšu līdzsvaru un izvairīties no pārtēriņa. Cilvēki, kuri apzināti kontrolē tēriņus, biežāk spēj veidot uzkrājumus un retāk nonāk situācijās, kur nepieciešams steidzams ātrais kredits.

Finanšu pratības pētījumi Eiropas Savienībā rāda, ka mājsaimniecības, kuras regulāri seko līdzi saviem izdevumiem un klasificē tos vajadzībās un vēlmēs, 3 reizes biežāk spēj tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem bez ārēja finansējuma. Šī prakse palīdz arī izvairīties no stresa, kas saistīts ar pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos.

Kad aizdevums ir pamatots risinājums

Ir situācijas, kad cilvēki apsver iespēju izmantot aizdevumu, piemēram, neparedzētu izdevumu segšanai vai lielāku pirkumu plānošanai. Tomēr pirms jebkāda lēmuma ir būtiski izvērtēt, vai tas patiešām ir nepieciešams un vai pastāv arī citi risinājumi.

Lai izvairītos no lieka finansiāla sloga, ieteicams:

·       Rūpīgi izvērtēt savu budžetu un atmaksas spēju, apzinoties, ka jebkurš aizdevums nozīmē saistības nākotnē.

·       Izpētīt visus nosacījumus, tostarp procentu likmes un iespējamās papildu izmaksas, lai pilnībā saprastu potenciālo ietekmi uz finansēm.

·       Izvairīties no aizņemšanās, lai apmierinātu vēlmes vai mirkļa impulsus, un apsvērt alternatīvas — atlikt pirkumu, veidot uzkrājumu vai pārskatīt prioritātes.

Gudrākas izvēles ikdienā

Finanšu eksperti iesaka ieviest „24 stundu noteikumu” – ja rodas vēlme kaut ko pirkt, pagaidi diennakti. Bieži vien emocijas pāriet un izrādās, ka konkrētais pirkums nemaz nav vajadzīgs.

Vēl viens efektīvs paņēmiens – noteikt personīgo proporciju: 50 % ienākumu vajadzībām, 30 % vēlmēm un 20 % uzkrājumiem vai parādu atmaksai. Šo modeli izmanto arī personīgo finanšu konsultanti daudzviet Eiropā.

Noslēgumā

Atbildīga izvēle sākas ar skaidru izpratni – vai konkrētais pirkums palīdzēs risināt reālu vajadzību vai vienkārši piepildīs vēlmi.

Ja nepieciešams, naudas aizdevums var kalpot kā instruments, taču tikai tad, ja tas tiek izmantots pārdomāti un ar ilgtermiņa atbildību.

Finanšu drošība nav atteikšanās no priekiem – tā ir spēja tos baudīt, nezaudējot līdzsvaru starp vajadzībām un vēlmēm.