Lai arī lielākoties ikdienā tiek veikti bezkontakta norēķini un pārskaitījumi, skaidras naudas darījumi nav pilnībā izzuduši. Skaidras naudas uzkrājumu deklarēšana mūsu valstī tiek regulēta, vadoties pēc Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām”. Likuma ietvaros ir definēti nodokļu maksātāju pienākumi ziņot par tiem darījumiem, kas ir veikti skaidrā naudā.
Ja nodokļu maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – viena darījuma summas ietvaros ar fizisku personu pārsniedz 3000 EUR, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir nepieciešams iesniegt deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem līdz tekošā gada (par kuru tiek aprēķināts nodoklis) 1. februārim. Savukārt, skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz 7200 EUR, saimnieciskās darbības veicējiem nav atļauts veikt. Šis aizliegums ir spēkā no 2017. gada.
Piemēram, gadījumā, ja fiziska persona šķērso valsts robežu, dodoties uz trešajām valstīm vai no tām atgriežoties ar naudas summu, kas pārsniedz 10 000 EUR, tās pienākums ir šo summu deklarēt. Pretējā gadījumā var tikt piemērots naudas sods, kas ir 20% apmērā no nedeklarētās summas vērtības. Tas pats attiecas uz situācijām, ja deklarācijā netiek norādīta patiesā naudas summa.
Skaidras naudas uzkrājumi nav jādeklarē tad, ja, piemēram, krāj naudu mājās, jo Latvijas likumdošana to neaizliedz darīt. Vienīgi izņēmums ir amatpersonas, kurām obligāti ir jāveic skaidras un neskaidras naudas uzkrājumu deklarēšana, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
